Uz sākumlapu

Lielā orhideju lapa

Par šo vietni

Kailsune Ksiu

Meksikas kailsuns

Laivošana

Indija

Vēlies atrakstīt?

KAS NOTIEK AR MANU ORHIDEJU ??!!!

Dažādas orhideju problēmas, dīvainas vai šaubīgas pazīmes un kukainīši bildēs, to iespējamais skaidrojums un risinājumi.
No pieredzes...

Šī ir visriskantākā šīs vietnes lappusīte: neesam botānikas speciālisti un "diagnozi" varam noteikt (bet dažkārt arī nevaram...) tikai, balstoties uz savu pieredzi un citu, pieredzējušāku orhidejmīļu padomiem. Sadaļa tapusi pēc vairāku šīs vietnes lasītāju ierosinājuma, taču mēs nevaram teikt, ka būtu 100% pārliecināti par visiem skaidrojumiem. Šis tas no tālākā jau figurē citās sadaļās, taču te vispārējai ērtībai apvienots kopīgā "bēdu grāmatiņā". Tāpēc šeit pārsvarā būs tikai bildes (uzklikšķiniet, lai labāk saskatītu) un saites uz sīkāku informāciju.

Šeit pārsvarā atradīsiet vienkāršākos gadījumus, ar kuriem mums ir personiska pieredze. Tāpēc arī varam piedāvāt tik daudz bilžuku. Sarežģītākas problēmas ar smalkākiem un precīzākiem skaidrojumiem, taču mazāk ilustrētas, meklējiet no franču orhidejmīļu vietnes Orchidouxdingues tulkotajā materiālā šeit un šeit.

Lūk, vēl dažas labas saites par orhideju skrūfuļiem:
http://staugorchidsociety.org/culturepests-environmental.htm
https://www.aos.org/Default.aspx?id=117
http://www.phelpsfarm.com/OrchidPestsandDiseases.pdf
http://oregonorchidsociety.org/cultivation/orchid-pests-disease

Sadaļa ir tapšanas stadijā un tiks pakāpeniski papildināta.

Lapas

Pazīmes Bildes Iespējamie skaidrojumi, saites

Uz lapām parādās dzeltenīgi, balti, brūngani, "bezkrāsaini" plankumi.

Ja:
- Plankums ir sauss, it kā tur vairs nebūtu dzīvības sulu. Kad plankums nedaudz "iestāvas", tam parādās tumšāka apmalīte.
- Plankuma krāsa ar laiku var mainīties, bet izmērs pēc izveidošanās vairs lielāks nepaliek.
- Orhideja pirms tam stāvējusi tiešā saulē.


Viens pavisam svaigs un viens
jau nedaudz pastāvējis (oncīdija)


Iestāvējies apdegums falenopsim
Saules apdegums.

Nav nekas nāvīgs: viens neliels apdegums neapdraud orhidejas dzīvību, taču, ja apdegumu ir daudz, tie ir lieli un iet bojā veselas lapu daļas, augā noritošie dzīvības procesi ir apdraudēti. Piemēram, 1. bildītē redzamie apdegumi oncīdijas lapas viducī ir pārrāvuši lapas dzīslas, sula vairs nesasniedz lapas galu un tas pēc neilga laiciņa nokaltīs.

Jau izdegušas lapas daļas atjaunot vismaz mums nav izdevies. Tāpēc uzskatām, ka vislabākā ārstēšana ir profilakse: nenovietojiet tiešā saulē orhidejas, kuras to nepanes!

Par noēnošanu skat. šeit.

* Līdzīgi var izskatīties arī lapas apsaldējums, ja tā, piemēram, ziemas salā bijusi piespiesta loga stiklam.
Saldi, lipīgi pilieni vai traipi uz lapām, kātiem, ziediem

Medusrasa



Kaitēkļu izdalījumi
2 varianti: viens labais un viens sliktais.

Labais: medusrasa (2 augšējās bildes) - parasti sīki, apaļi, dzidri, bezkrāsaini pilieniņi vai kristāliņi, bieži - gar lapu apakšu, pie pašas maliņas, vai pie pumpuriem.


Sliktais: dažu kaitēkļu (bruņutis, laputis) vielmaiņas galaprodukts (2 apakšējās bildes) - parasti izplūduši, vairāk līdzīgi plakaniem traipiem, nekā apaļiem pilieniņiem, var būt iedzelteni. Dažreiz vispār plānā kārtiņā "izsmērēti" pa lielāku virsmu. Visbiežāk - lapas virspusē, ja virs tās ir cita lapa. Uz augšējās lapas, kāta vai zieda tad arī tas mošķis (piem., bruņuts) tup un kakā (atvainojamies par tiešumu), bet rezultāts nopil uz zemāk stāvošās lapas. Laputis veido plānu, spīdīgu kātiņu pārsvarā uz tās pašas lapas, kuru sūc.

Tāds kā tumšs "aplikums", kas nenāk nost (kasīt un berzt nevajadzētu!), pamazām plešas plašumā. Skat. uz bildes, jo citādi zem šāda apraksta varētu pagrūst daudzko.

Ja esat vērīgi ieskatījušies, pirms tam uz lapas bijuši saldas, lipīgas masas traipi (izskaidrojumu sk. augstāk).

"Aplikums"


Saldie traipi pirms tam
No lapām nav tikuši notīrīti saldie traipi, ko aiz sevis atstāj daži kaitēkļi (bruņutis, laputis...). Tajos, kā jau tas dažkārt mēdz notikt, savairojusies sēnīte, skat. šeit.

Mēs šādā gadījumā nogriežam bojāto lapas daļu ar "rezervīti", griezuma vietu apkaisām ar kanēli. Kādu laiku vērojam, vai process tiešām apturēts.

Kaut sēne apsēdusi tikai konkrēto vietu, profilakses nolūkos vēl pamērcējam visa auga saknes Cirtosepta šķīdumā (15-20 pil. uz litru ūdens), un ar to apmazgājam arī pārējās lapas (neatstājot šķidrumu lapu padusītēs!).

Pret sēnītēm izmantojam arī nīma eļļu.
Lapas kļūst plankumainas, pēc laika - varbūt arī nevienmērīgi dzeltenas, līdz vēl pēc laika iet bojā. Jaunās lapas parādās normālā krāsā, bet pēc laiciņa arī kļūst plankumainas. Uz lapām parādās tādi kā tumši pelēki putekļi.


Pirms un pēc apstrādes ar nīmu. Dzeltenā lapa ir pēdējā no tām, ko sabojājusi sēne. Zaļās ir pēc regulāras apstrādes ar nīma eļļu.
Ja pirmās pazīmes var liecināt par dažādām vainām, tad pelēkie "putekļi" ir sēnītes pazīme. Šī sēne mūsu mājās ieviesās orhidārijos - viņai patīk augsts gaisa mitrums. Lēnām taču noteikti sabeidz orhidejas.



Diezgan ilgi ar to mocījāmies, līdz konstatējām, ka labi palīdz nīma eļļa.
Falenopša apakšējā, t.i., vecākā lapa dzeltē, vīst, kalst un visbeidzot - nokrīt.

Normāls lapas novecošanas process. Indijā saka - jebkas, kas kādreiz ir sācies, kādreiz arī beigsies; jebkurš, kas kādreiz ir piedzimis, kādreiz arī nomirs. Tas attiecas arī uz falenopšu lapām...
Nu, tad jau pie viena: falenopša lapa daļēji vai pilnībā iekrāsojas rozā vai violetā krāsā. Pēc laiciņa sāk vīst, kalst un aiziet bojā.

Ja:
- Šī lapa ir apakšējā, t.i., pati vecākā.
- Šim falenopsim bijuši rozā, sārti vai violeti (pilnībā vai plankumos, svītrās) ziedi
Skat. bildi iedaļā par saldajiem pilieniem. Ja falenopsim ir rozā, sārti vai violeti ziedi, tad viņam arī lapās ir vairāk šīs krāsas pigmenta. Lapai novecojot, zaļais izzūd ātrāk un stafeti pārņem sārtie. Nekā briesmīga - dabisks novecošanas process. Šī lapa drīz savu dzīvi beigs.
Sāk dzeltēt kāda no falenopša vidējām vai augstākajām (jaunākajām) lapām.

Iespējams (bet ne obligāti), ka, labāk ieskatoties, pie lapas kakliņa vai augšanas centrā ieraudzīsiet kādu pelēku vai brūnpelēku pleķīti...

TRAUKSMES SIGNĀLS!!!
















































Šķietami nevainīgi - nedaudz nodzeltējusi lapa



Ieskatoties atklājas lapas pamatnes puve, kura, par laimi, vēl nav pārgājusi auga kakliņa puvē. Par matu!


Vēl viena inficēta lapa





















Kā jau rakstījām: TRAUKSMES SIGNĀLS!

Visbiežāk: puve (pašas lapas vai, vēl ļaunāk - auga kakliņa vai augšanas centra), bakteriāla infekcija...

Mēri jāpieņam steidzami, jo, ja tā ir bakteriāla infekcija, tā var izplatīties neticamā ātrumā. Arī kakliņa puve progresē ļoti ātri. Vienīgais, ko varam ieteikt (citi orhidejmīļi, iespējams, nepiekritīs) - skalpelis. Pamatīgi ass. Un kanēlis baktēriju augšanas apstādināšanai.
UZMANĪGI aplūkojiet auga kakliņu un augšanas centru! Ja slima tikai lapa (vai vairākas), mēs tās griežam nost "ar rezervīti" un griezuma vietu bagātīgi apkaisām vai aplipinām ar kanēļa pulveri (kuru nav labi kaisīt uz saknēm!).

Ja skarts kakliņš vai augšanas centrs, būs nepieciešama nopietnāka ķirurģija. Varat aplūkot bilžukos zemāk.
Saudzīgi palocām vaļā lapu un ar rezervīti uzmanīgi izgriežam pelēkbrūnos puvušos audus. Ja nav iespējams tos izgriezt uzreiz, griežam pa mazam gabaliņam. Obligāti - katras lapas pamatnei atsevišķi, t.i., neduram nazi uzreiz dziļumā, bet operējam katru kārtu (lapu) atsevišķi. Jo iespējams, ka puve nav skārusi audus, kas ir zem virsējās lapas. Un mūsu uzdevums operācijas gaitā ir atbrīvoties no puves skartajiem audiem, saglabājot pēc iespējas vairāk veselo un, vēlams, nenozūmējot pašu augu.
Svarīgi: pirms operācijas kārtīgi dezinficēt štrumentus. Mēs to vairākas reizes darām arī operācijas laikā.
Bildē: skartā lapa nogriezta, veikts iegriezums, lai labāk tiktu klāt postījumu vietai un novērtētu stāvokli. It īpaši - vai skarti arī zemākie slāņi.

Par laimi, šajā gadījumā puve skārusi tikai vienu lapu tās padusītē. Pie vainas ir tajā ietecējis (varbūt - laistot kādu blakus augu) un atstāts ūdens. Tomēr, lai tiktu klāt visai puvušajai daļai, nākas izgriezt arī daļu no lapas, kas atrodas zemāk. Pēc operācijas visu bagātīgi apkaisām ar kanēli.

Rezultāts pēc 10 dienām: šķiet, viss ir kārtībā. Falenopsis pat turpina ziedēt. Nedaudz iegrieztā lapa pavisam drusciņ zaudējusi tonusu. Redzēsim, kā būs pēc kāda mēneša. Labākais - vismaz pašlaik nemana pelēkus pleķus...
Falenopsim lapas dzeltē vai vīst pilnībā vai daļēji, iemesls neidentificēts. Tas var izskatīties dažādi - skat. pievienotajā saitē. Šajā saitē vienā čupā atradīsiet visdažādākos iemeslus: šeit.
Orhidejām ar biezām lapām (piem., falenopšiem) lapu malas kļūst plānākas, kā zaudējušas sulu, sīksīkām bedrītēm un nelīdzenumiņiem, zaudē krāsu. Parasti cieš arī lapas gals. Pastrādājis kāds dūrējs-sūcējs. Visdrīzāk tīklērce (skat. zemāk). Paskatieties vien uzmanīgi lapas apakšā gar malām un galiņu...
Uz lapas, pārsvarā - apakšpusē parādās tumši, sarkanīgi punktiņi. Parādās tādas kā sīkas iedobītes, citkārt gludā lapa kļūst grubuļaina. Bedrītēs kāds, šķiet, izsūcis no šūnām sulu. Var parādīties sudrabota nokrāsa.

Tīklērču "iztukšīta" un iezīmēta masdevallijas lapa no augšas un apakšas


Sarkanie krikumiņi
Augu apsādušas tīklērces (skat. zemāk). Paskatieties vien uzmanīgi lapas apakšā gar malām un galiņu...
Lapā parādās nelieli, iedzelteni, neregulāri izvietoti punktiņi - šķiet, ka kāds no tiem izsūcis zaļumu. Īpaši labi tie redzami, lapu aplūkojot pret gaismu. Var būt tikai daži, bet iespējams - krietni daudz. Ar laiku punktiņu vietas var mainīt krāsu, nobrūnēt. Paši punktiņi pēc izveidošanās parasti vairs lielāki nekļūst, pieaug to skaits.

Aplūkojiet bildē, vai ir īstie, jo šim aprakstam var atbilst vairākas problēmas.
Uzdarbojies kāds dūrējs-sūcējs. Bildē redzamajā gadījumā - tīklērces.
Falenopša lapas vienmērīgi nosētas ar maziem gaišākiem, tumšākiem vai iesarkaniem plankumiņiem, bet citādi augs, šķiet, jūtas labi.
Iespējams, ka plankumiņi ir arī tikai uz vienas lapas daļas. Tas notiek tad, ja lapas augšanas laikā ir mainīta apgaismojuma intensitāte.



Kā jau rakstījām - pigments. Normāla parādība, vairāk varat palasīt šeit.

Augam ar līdz šim vienmērīgi zaļām lapām šādi "vasarraibumiņi" mēdz negaidīti parādīties uz jaunajām lapām vai, lapai augot, uz tās jaunās daļas, ja augu novietojat spēcīgākā gaismā. Tā paša iemesla dēļ var mainīties arī pigmenta tonis.

Un otrādi - falenopsim ar pigmentētām lapām jaunās lapiņas var parādīties bez pigmentācijas plankumiņiem, ja par maz gaismas.
Jaunās lapas krokojas, plisējas, veido "ermoņikas". Laistīšanas problēmas. Par maz... Taču nesteidziet palielināt laistīšanas apjomus. Vispirms kārtīgi izpētiet - iespējams arī, ka kāda iemesla (bieži - iepriekšējas pārlaistīšanas) dēļ augs zaudējis lielu daļu sakņu, tāpēc nu nesaņem pietiekami daudz ūdens pat tad, ja laistāt normāli. Par šādu situāciju vairāk varat palasīt šeit.

Atsevišķām sugām un hibrīdiem, piemēram, burragearai `Nelly Isler`, lapu plisēšana gan, šķiet, ir hobijs.

Ziedi

Pazīmes Bildes Iespējamie skaidrojumi, saites

Falenopšu ziedi vīst un birst pirms laika un/vai pumpuri sakalst un nobirst vēl neatvērušies.

Dažādus iemeslus skat. šeit.
Uz ziediem ir mazi, tumši punktiņi.
Nav mums labas bildes, atvainojiet. Par šo pašu paldies Lilitai.
Sēnīšu infekcija (botrīts) - pārsvarā no augsta gaisa mitruma kombinācijā ar nepietiekamu ventilāciju.

Otrs, retāks iemesls varētu būt kādu dūrēju-sūcēju tipa kaitēkļu kodienu vietas. Taču biežāk tomēr sēne (arī fotogrāfijā).
Falenopša ziedu forma atšķiras no normālās, parādās tādas kā "skrandas", cakas, savērptas formas, vai arī trūkst kādas no lapiņām

Citādi normālam falenopsim ziedkāta galā - viens no ziediem pelorisks. Bieži tas ir tieši galējais.


Pelorisks falenopsis


Ilzes peloriskais falenopsis.

Ziedi ir peloriski - ģenētiska mutācija. Tāds var būt atsevišķs zieds vai vairāki - pat visādi citādi normālam falenopsim. Hromosomas samežģījušās... Bet var būt pelorisks arī viss augs. Principā jebkuras sevi cienošas orhidejas ziedam būtu jābūt ar 3 vainaglapām un 3 kauslapām, no kurām apakšējā ir atšķirīgas, īpatnas formas un tiek dēvēta par "lūpu". Dažām ģintīm atsevišķas lapas dabiskā ceļā ir saaugušas vienā, hipertrofētas vai, gluži otrādi, sīkas un nepamanāmas. Taču, lai zieds būtu normāls, visām uzskaitītajām lapām vienā vai citā formā ir jābūt... Labi, īstenībā tēma ir daudz plašāka. Neesam šīs jomas speciālisti, tik ieskicējām domu...

* Dažkārt ziedi veidojas ar deformāciju arī nepiemērotu audzēšanas apstākļu ietekmē, piemēram - par maz gaismas. Šajā gadījumā gēni nav pie vainas. Vismaz tiešā veidā nē...

* Gan ziedi, gan lapas var veidoties deformēti, ja augu apsēduši kaitēkļi (laputis, tīklērses...), vai arī, ja tam piemetusies kāda cita kaite. Taču šādā gadījumā aina ir pavisam savādāka. Ziedi ir vai nu "distrofiski", vai arī izskatās acīmredzami apskādēti. Pelorisku ziedu gadījumā parasti izskatās, ka tie vienkārši ir citas formas, bet visādi citādi jūtas labi. Tā mēs to raksturotu :)))))
Uz zieda parādās izteikts dzīslojums, starp dzīslām - "iekritumi", zieds "izkāmē".
Jauns un svaigs...


Krietni padzīvojis...
Zieds noveco. Jau minējām, ka nekas nav mūžīgs.
Jau pašā augšanas sākumā ziedkāta galiņš ieķeras, bet viducis turpina augt. Veidojas cilpa. Ziedkāts aug deformēts, var līdz galam neattīstīties vai nolūzt.
Falenopsis: cilpa. Ļāvām, lai daba tiek galā un... kāts aizlūza. Atsvabinājām ķirurģiski, tagad sekmīgi turpina augt.

Falenopsis (cits): aizlūza atsvabināšanas procesā, atsējām pie mietiņa. Neskatoties uz lūzumu, kāts izauga un sekmīgi ziedēja.
Ja tas ir falenopsim, tad iemeslu pateikt nevaram. Esam mēģinājuši divas stratēģijas: atstāt kā ir vai mēģināt atsvabināt, neizslēdzot arī ķirurģisku iejaukšanos. Labākus rezultātus devusi 2. stratēģija (taču citiem varbūt ir atšķirīga pieredze...). Ja neiejaucāmies, kāts turpināja augt cilpā un pēc laiciņa lūza. Atsvabināšanas mēģinājuma laikā kāts arī var nolūzt. Bet var arī nenolūzt :)))) Tik jārīkojas ļoti uzmanīgi. Ja nepieciešams, veicam saudzīgu iegriezumu lapā, kurā kāts iesprūdis. Pēc tam griezuma vietu smuki apkaisām ar kanēli.

Ja tā notiek orhidejai, kurai ziedkāts nāk laukā no tāda kā apvalciņa vai maisiņa (mūsu masdevallijai `Ted Khoe`, piemēram), iemeslu esam konstatējuši: saknēm bijis par maz mitruma ziedkāta veidošanās laikā. Arī gaisa mitrums ir svarīgs (neaizmirstot par ventilāciju). Ja ar mitruma līmeni ir OK, viņa šādus pigorus netaisa.

Vēl tā ir bijis vienai no mūsu oncīdijām un teorētiski varētu būt arī atsevišķiem odontoglosa hibrīdiem. Iemeslu nepateiksim, taču varbūt pie vainas ir tās pašas laistīšanas kļūmes.

Mūdži un mošķi

Pazīmes Bildes Iespējamie skaidrojumi, saites

Balts, nekustīgs vai mazkustīgs mošķis ar garām "antenām", apkārt tādi kā balti miltaini krikumi.
Var būt arī mazāks, netīri balts un kustīgs.


Pūkainā bruņuts, pieaugusi


Pūkainās bruņuts pusaudze
Pūkainā bruņuts. Jaunākie eksemplāri ir kustīgāki, lielās mūdzenes - slinkākas, taču, ja vajag - kustas. Veikli slēpjas lapu padusītēs, krokojumos, dažādās ielocēs, aiz ziediem, utt.

Mēs šos mošķus apkaujam manuāli, kā arī izmantojam zaļās ziepes un nīma eļļu.

Mazi, blāvi, kustīgi mošķīši, var būt lielā skaitā. Tekalē pa lapām, ziedkātiem, ziediem, tuberīdijiem. Mīl slēpties lapu padusītēs, krokojumos, dažādās ielocēs. Nelēkā un nedzīvo ūdenī.

Kaut kur tuvumā - arī iepriekšējā iedaļā minētais baltais mūdzis: pūkainā bruņuts.


Pūkainās bruņuts mazuļi
Pūkainās bruņuts mazuļi vienā no attīstības stadijām.

Mēs šos mošķus apkaujam manuāli, kā arī izmantojam zaļās ziepes un nīma eļļu.

Brūns, nekustīgs mošķis, kā mazs, pusapaļš, dažkārt spīdīgs uzkalniņš. Kā maza bruņmašīnīte... Pārsvarā lapu apakšpusē, gar malām vai uz lapas dzīslām. Taču mēdz apmesties arī lapu augšpusē, uz kātiem, ziediem.

Netālu (parasti mošķim blakus vai uz lapas, kas atrodas tieši zem viņa) salds, lipīgs traips vai vairāki.


Bruņutis: brūnās pieaugušās un gaišās pusaudzes
Bruņuts, parastā

Mēs šos mošķus apkaujam manuāli, kā arī izmantojam zaļās ziepes un nīma eļļu.

Gaiši blāvs, puscaurspīdīgs mošķis, izskatās daudzšķautņains, plakanāks par iepriekšējo - ar nelielu pacēlumu. Pārsvarā lapu apakšpusē, gar malām vai uz lapas dzīslām. Taču mēdz apmesties arī lapu augšpusē, uz kātiem, ziediem.

Netālu (parasti mošķim blakus vai uz lapas, kas atrodas tieši zem viņa) salds, lipīgs traips vai vairāki.



Bruņuts pusaudži ar visiem pilieniņiem
Bruņuts pusaudzis

Mēs šos mošķus apkaujam manuāli, kā arī izmantojam zaļās ziepes un nīma eļļu.

Sīksīki mošķīši, vislabāk saskatāmi ar palielināmo stiklu vai arī, apsēsto lapu nofotografējot ar makro funkciju un uz datora bildi palielinot. Izskatās pēc sīciņiem zirneklīšiem, bet to ar neapbruņotu aci diezin vai konstatēsiet.

Turpat mēdz būt smalciņi tīmeklīši.

Lapām var parādīties sudrabota nokrāsa.

Zem lapām var parādīties tādi kā sīki, sarkanīgi vai sarkanbrūni punktiņi vai krikumiņi lielā skaitā, kā pigmentācijas plankumiņi.

Lapās parādās tādas kā iztukšotas, izsūktas vietas, sīkas iedobītes, vietas, no kurām pazūd krāsa un sula, un kas ar laiku var nobrūnēt. Lapu gali un/vai malas nīkuļo, ir kā izsūkti, vīst, dzeltē, brūnē, ar laiku lapas vai to daļas iet bojā.

Uzbrūk arī ziediem. Apsēstajam augam gan ziedi, gan lapas var veidoties deformēti. Mitinās lielās kolonijās.

Var būt dažādās krāsās - no sarkanīgas līdz zaļai, dzeltenai, oranžīgai, bālai.

Nelēkā.


Sarkanie krikumiņi


Ja ieskatās, vidū var sazīmēt pāris tīklērces. Šis ir LIELS palielinājums



Tīklērču "iztukšīta" un iezīmēta masdevallijas lapa no augšas un apakšas
Tīklērces. Vēl šos mošķus mēdz saukt (cik saprotams - kļūdaini) par sarkanajiem zirnekļiem.
Šai draņķībai nepatīk mitrums. Augus, kurus drīkst dušot vai smidzināt, šādā veidā var atbrīvot. Uzbrūk pārsvarā novājinātiem augiem (kā lielākā daļa visādu draņķību).

Dažkārt tiek ienestas dzīvoklī kopā ar āra augiem vai grieztajiem ziediem, īpaši - rozēm.

Nedaudz līdzīgi iepriekšējiem, taču ar neapbruņotu aci jau ļoti labi saskatāmi mūdži. Zaļgani, dzeltenīgi, oranžīgi vai citas gaišas krāsas puscaurspīdīgi, resni radījumi. Pārvietojas, taču nelēkā.

Īpaša pazīme: tuvumā uz kādas no zemāk izvietotajām lapām vai uz palodzes mētājas balti, tukši "mētelīši" - tie izskatās pēc baltiem kukaiņu skeletiņiem vai zirneklīšiem.

Koncentrējas galvenokārt uz maigākajām un sulīgākajām auga daļām: jaunajām lapiņām un dzinumiem, ziedkātiem, ziediem un pumpuriem. Parasti mitinās lielās kolonijās.

Netālu parasti salds, lipīgs plankums vai pat visa lapa vai tās daļa kā nosmērēta ar lipīgu šķidrumu. Tas ir šķidrāks nekā bruņutīm un parasti ir nevis piliena formā, bet izsmērēts pa lapu.

Izsūktās augu daļas sačervelējas, parasti - nomelnē vai citādi maina krāsu. Īsāk sakot - iet bojā. Šie mošķi īsā laikā var notiesāt maigākus dzinumus pa tīro. Ātri vairojas.

Apsēstajam augam gan ziedi, gan lapas var veidoties deformēti.



Laputis
Laputis. Jārīkojas ĻOTI ātri, citādi šīs paspēs augu pamatīgi sabojāt vai pat nobeigt. Uzbrūk visdažādākajiem augiem. Pie mums reiz īsā laikā nograuza visas scindapša jaunās lapiņas.

Dažkārt tiek ienestas dzīvoklī kopā ar āra augiem vai grieztajiem ziediem.

Mēs šos mošķus apkaujam manuāli, kā arī izmantojam zaļās ziepes un nīma eļļu.

Uz lapām vai uz palodzes mētājas balti, tukši, nedzīvi "kaut kas", kas izskatās pēc baltiem kukaiņu skeletiņiem vai zirneklīšiem.

Tuvumā parasti ganās arī zaļganu, dzeltenīgu, oranžīgu vai citas līdzīgas krāsas puscaurspīdīgu, resnu mošķu pulks, skat. iepriekšējo iedaļu.


Laputu pamestie "mētelīši"
Baltie "mētelīši" vairs ļaunu nenodarīs, toties ar aktīvu kaitniecību nodarbojas to īpašnieku kolonija - laputis. Jārīkojas ĻOTI ātri, citādi šīs paspēs augu pamatīgi sabojāt vai pat nobeigt.

Mazi, blāvi, gareni un samērā tievi radījumi, kas jestri ložņā pa substrātu un zemākajām tuberīdiju vai lapu daļām, it īpaši, ja tās mitras. Praktiski nav sastopami uz augstākajām lapu daļām, ziediem. Nepanes sausumu. Ļoti mīl uzturēties ūdenī, ja audzējat orhidejas hidrokultūrā. Vai, ja kārtīgi nenotecināt mērcējamo / laistāmo ūdeni. Kad pēc mērcēšanas izņemat podiņu no ūdens, tajā var palikt vesels bars šo radījumu.

Īpaša pazīme - lēkā, sevišķi, ja tiek ūdenī.

Izskatās, ka šiem ir 2 garākas ūsas.

Parasti to ir DAUDZ.

Principā ar tiem pilna arī augsne dārzā, utt. Tik parasti mēs viņiem nepievēršam uzmanību.

Kolembolas jeb latviskāk - lēcastes. Īpašam satraukumam nav pamata. Vairāk lasiet šeit.

Šie radījumi var izskatīties arī nedaudz savādāk - Latvijā esot ap 150 sugu! Esam dzirdējuši arī par blāviem, nelēkājošiem, kas var nedaudz apskādēt sīkākās saknītes...

Mazi, melni, resnvēderaini radījumi, kas jestri ložņā pa substrātu un zemākajām tuberīdiju vai lapu daļām, iespējams - arī pa palodzi, puķpoda āru, utt. Praktiski nav sastopami uz augstākajām lapu daļām, ziediem. Ļoti mīl uzturēties ūdenī, ja audzējat orhidejas hidrokultūrā. Vai, ja kārtīgi nenotecināt mērcējamo / laistāmo ūdeni.

Īpaša pazīme - lēkā.

Īsāki un resnāki par iepriekšējiem.

Parasti to ir DAUDZ un tie ātri izplatās no viena poda uz citiem.



Kolembolas jeb latviskāk - lēcastes. Tikai no citas sugas. Īpašam satraukumam nav pamata. Vairāk lasiet šeit.

Uz lapām (pārsvarā) redzamas tādas kā iegarenas, baltas oliņas gaisā saslietas stīvas stīdziņas galā. Kā hēlija baloniņš auklā...




Plēsīgi lidojoši kukainīši zeltactiņas. Labie - iznīcina laputis! Vairāk lasiet šeit.

Ap augiem un to tuvumā, bet dažkārt arī pa visu telpu lidinās tādas kā sīkas, smalkas mušiņas, tievākas, garenākas un garkājainākas par augļu mušiņām.

Lidoņi lodā arī pa pašiem augiem un substrātu. Smagākos gadījumos - arī pa datora ekrānu, jūsu seju, utt.




Trūdodiņi. Vairāk lasiet šeit.

Dažkārt tiek ienesti dzīvoklī kopā ar jauniem telpaugiem, jo mēdz mitināties to augsnē, vai ar veikalos pirktu substrātu, t.sk. speciālo orhideju substrātu.

Nedaudz palīdz arī nīma eļļa.

Substrātā mazas, baltas, apaļas lodītes pāris mm diametrā.

Sēnes podiņā:



Mums zināmi 3 iemesli šādai parādībai. Lai tiktu skaidrībā, lodīte jāsaspiež pirkstos.

1) Ja, lodīti saspiežot, konstatējat, ka tas nav dzīvs organisms, bet kaut kāds sintētisks veidojums, tad tās visdrīzāk ir polistirēna vai cita sintētiska putu materiāla lodītes, ko ražotājs piejaucis substrātam.

2) Ja lodīte saspiežas putriņā un tai ir tāda kā sēņu smarža, visdrīzāk tās arī ir sēnes. Šobrīd nespējam sameklēt, kur pierakstījām vienu no iespējamajiem nosaukumiem. Ja atradīsim - pievienosim.

3) Kāda radījuma oliņas.

Pirmajā gadījumā lodītes substrātā iejauktas vairāk vai mazāk vienmērīgi. Pārējos divos - kas to lai zina...
Lapās, it sevišķi - jaunās, maigās un sulīgās, kā arī tuberīdijos, treknākās saknēs vai ziedos kāds ļaunprātis izgrauzis robus.

It kā ar to vēl nebūtu gana, pa šīm brūcēm augā iekļūst visdažādākās infekcijas - sēnītes, baktērijas...
Lūk, tādu šausmu piemērs - izgrauzti zigopetāla tuberīdiji, daži grauzumi jau inficēti ar sēnīti:


Un te pāris no iespējamiem ļaundariem:


Pie izgrauzumiem visdrīzāk vainīgi visdažādākie mīkstmieši-vēderkāji. Ja šausmu darbi notikuši uz palodzes, visdrīzāk ļaundari ir pavisam sīciņi gliemīši, ar mājiņu uz muguras vai bez savas apdzīvojamās platības. Puķes, kas iznestas laukā vasaras brīvdienās, mēdz apskādēt arī pamatīgi gliemeži. Jo prāvāks rīma, jo lielāki, protams, postījumi.

Šie nelieši mēdz mitināties gan uz auga virssubstrāta daļām, gan arī pašā substrātā. Tādēļ nepietiek ar elementāru redzamo pārkāpēju izķeršanu. Pastāv vairāki vienkārši veidi, kā šos izmānīt no substrāta. Pilnībā iemērcot podiņu ūdenī, šie parasti izlien virspusē un cenšas patverties uz substrāta gabaliem vai paša auga. Dodiet šiem laiciņu tur nokļūt un tad aplasiet ar veco-labo manuālo metodi. Var arī uz substrāta vakarā salikt burkāna, kartupeļa šķēlītes vai apetītlīgas salātlapiņas. No rīta, tās paceļot, atradīsiet un novāksiet "ražu" - negausīgos mīkstmiešus.

Par profilaktiskām metodēm dārzā iznesto orhideju pasargāšanai no gliemežiem lasiet šeit.

Mēs šos mošķus apkaujam manuāli, kā arī izmantojam nīma eļļu.
Caurumi auga maigākajās daļās - ziedos, pumpuros, jaunajās lapiņās.

Kaut kur tuvumā var būt arī tādas kā magoņu sēkliņas sabirušas...
Šis gan nav uz orhidejas zieda, taču tam nav nozīmes...



Šo skādi visdrīzāk nodarījuši kādi kāpuri. Ja palielināsiet bildītes (uzklikšķinot) un ieskatīsieties, redzēsiet pašus ļaundarus. Parasti tas notiek vasarā, un kaitnieki ievazājas pa logu no āras.

Mēs šos mošķus apslaktējam manuāli, bet sagrauztās auga daļas novācam.
Lapu gali vai jaunie dzinumi tādi kā apgrauzti, kā appluinīti +

- tas noticis orhidejām ar cietām lapām, ko diez vai iekārotu gliemji;
- turpat tuvumā, iespējams, mētājas lapu driskas un/vai peļu kakas.


Varētu domāt, ka gliemji, taču 2 minētās papildpazīmes liecina: pie vainas ir peles. Jā, peles ēd orhidejas, mēs to esam pieredzējuši! Ko darīt? Vienīgā metode, kura mūsmājās nostrādāja, ir pavisam elementārs improvizēts slazds: piesiet pie visparastākā taisnā plastmasas lineāla smaržīgu siera gabaliņu vai citu peļu kārumu, lineālu uz grīdas, kaut kur peļu biežākās pārvietošanās maršrutā nostatīt uz vienas malas, uz otras uzmanīgi uzstutēt bļodu, vēlams - pasmagu :) Kad pele centīsies satvert sieru, tā izkustinās lineālu, bļodas līdzsvars zudīs un tā uzkritīs pelei virsū. Vislabāk peli tā kādu laiciņu paturēt. Acīmredzot šie dzīvnieciņi bailēs izdala kādas īpašas vielas, un pēc tam šis "slazds" (no nenovācām pāris mēnešus, tik peli izlaidām uz ielas) tā "smaržoja" pēc nāves bailēm, ka ar to pašu peles no dzīvokļa bija prom. Par mūsu piedzīvojumiem ar pelēm un orhidejām varat lasīt šeit

Substrātā mazas, baltas, iegarenas "kūniņas", kas koncentrējas vienā vai vairākās vietās.




Ļoti iespējams, ka puķpodu par dzīvesvietu izvēlējusies skudru kolonija. Nesen laukos šādu brīnumu redzējām (skat. foto).

Principā skudras nekādas orhideju draudzenes nav. Tās mēdz dzīvot simbiozē ar laputīm - "kultivēt" tās un pārtikt no šo mošķu saldajiem izdalījumiem. Iespējams, ka skudras var pārnēsāt arī sēnīšu sporas vai kādu citu infekciju - nemākam droši teikt.

Skurdas nemīlot citrusaugļus, tāpēc mēdz ieteikt, lai no tām atbrīvotos, visapkārt izvietot citrusaugļu gabaliņus vai mizas. Mums pašiem, par laimi, pagaidām šo recepti nav nācies izmēģināt. Jāatceras arī, ka augļi gatavojoties izdala etilēnu, kas paātrina orhideju (un citu puķu) pārziedēšanu.



Tālāk >

Orhideju tabula

Mēslošana

Pieredze

Problēmas

Kaitēkļi, kaites

Hidrokultūra

Blogs "Dienā"