| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FALENOPŠI - MŪSU PIEREDZE, KAS VARBŪT NODERĒS ORHIDEJMĪĻIEM-IESĀCĒJIEM
Griezt vai negriezt vecos falenopšu ziedkātus?
Vispār mēs cenšamies orhidejām negriezt neko, kas vēl dzīvs, griežam nost pārsvarā tikai nokaltušo. Izņemot gadījumus, ja orhideju skārusi kāda baktērija vai sēnīte, ja sākusies puve - tad cenšamies atbrīvoties no visiem inficētajiem audiem, tos izgriežot (ar sterilizētu vai vismaz kārtīgi dezinficētu asu nazi, to dezinficējot pēc katra griezuma un brūci apkaisot ar kanēli). N.B. Dažkārt kaut kādu nelabvēlīgu apstākļu ietekmē falenopšu ziedkāti mēdz "iesnausties" - apstājas to attīstība, dažkārt - pat uz gadu vai ilgāk. Pa starpu tam pašam augam var izaugt un noziedēt citi kāti, bet šis - tikai guļ un guļ. Lai tad arī guļ - kaut kad varbūt modīsies un iepriecinās ar ziedēšanu. Pie mums, piemēram, 2007. gada rudens sākumā viens tāds ilgi snaudis ziedkāts atdzīvojās un sāka strauji augt, un jau oktobra pirmajā pusē uzziedēja. Pie tam - lielākiem ziediem, nekā iepriekšējā reizē! Tas gan var būt arī tādēļ, ka pumpuri veidojās, kad vēl bija daudz gaismas...
Atpakaļ uz satura rādītāju
Un te jau cits keiki: Phalaenopsis equestris
Šo keiki dažādu problēmu dēļ neiestādījām uzreiz, bet nolikām uz mitras sfagnu sūnas. Tas nelīdzēja - saknītes dehidratējās un sāka kalst. Tad pabāzām zem stikla kupola (otrādi apgāztas apaļas vāzītes) virs trauciņa ar ūdeni un zem papildapgaismojuma. Saknītes atkopās un atsāka augt, parādījās 2 ziedkātu aizmetnīši, viens no tiem strauji izauga. Kad mazulim bojāeja vairs nedraudēja, stādījām hidrokultūrā, lai nodrošinātu lielāku mitrumu, bet nenopūdētu saknes. Nu jau pagājuši astoņi gadi (2016.), augs regulāri zied uz vairākiem kātiem vienlaikus un ir mums "dāvājis" daudzus jaunus keiki. Te ir dažas bildītes no šī puķu bērna turpmākās dzīves. Kā rīkoties, ja jūsu falenopsim ir keiki? Kādreiz viens pieredzējis orhidejmīlis mums ieteica atstāt keiki, kur tas izaudzis, jo tādējādi esot iespējams iegūt divos un pat trīs "stāvos" ziedošu falenopsi. Tā arī izdarījām. Rezultāts: bērns ziedēja gandrīz visu laiku un bagātīgi, pilnībā laupot spēkus mātes augam. Sagadījās, ka remonta dēļ bijām orhidejas izmitinājuši "audžu ģimenēs" un pietiekami neuzmanījām. Pēc pusotra mēneša mūsu priekšā bija krāšņi ziedošs keiki virs gandrīz tukšas izsūknētas mātes, kam lapiņas jau sakritušās, savītušas. Pēc drudžainiem reanimācijas pasākumiem (ziedus - vāzē, keiki - pašu savā podā, mātei - intensīva kopšana un pastiprināta uzmanība) veco, labo falenopsi izdevās glābt, bet no jauna tas uzziedēja tikai pēc vairāk nekā gada. Ar laiku augs atguvās pilnībā. Nu (2016.) jau ilgus gadu regulāri, ilgi un čakli zied gan māte, gan meita, kas sen jau pieaugusi. Happy end... bet varēja sanākt arī savādāk...
Tieši tādā pašā veidā krietni novārdzinājām mūsu pirmo Phalaenopsis equestris, par kuru rakstījām nedaudz augstāk. Vairākus gadus bija OK, keiki veidojās, pieauga un pat ziedēja pie mammas, izskatījās smuki, taču nācās konstatēt, ka mātes augs ir pamatīgi novārdzis. Griezām vien "mazuļus" nost, lai sāk patstāvīgu dzīvi. Mātes augs atkopās.Vēlāk saņēmām ziņu, ka aizgājusi bojā mūsu eksemplāra "mamma", kam bija vesels lērums ziedošu keiki. Tāpēc nu vairs ar šo tēmu neeksperimentējam - kad sīči pietiekami paaugas, šņiks un lai ļauj mammai dzīvot! Visbiežāk speciālisti iesaka keiki atdalīt no mātes auga un stādīt atsevišķi, piemērojot formulu 3x3x3. T.i., tad, kad tam ir vismaz 3 lapas un vismaz 3 saknītes, katra - vismaz 3 cm gara (daži gan iesaka 5 cm). Taču mēs nogaidām ilgāk - esam novērojuši, ka vēlāk atdalīts augs attīstās ātrāk.
Arī tad, ja kādas SOS situācijas dēļ keiki nākas atdalīt par agru, tas labvēlīgos apstākļos mēdz izdzīvot, ja vien ir kaut viena saknīte. No pieredzes (savas un dažu citu) varam teikt, ka šādi keiki attīstās ļoti lēni. Lūk viens piemērs. Keiki atdalīti no mātes auga 30.04.2011. Abiem pa pāris sīkām lapelēm un vienai saknei. Pēc gada sķaļas jau paaugušies, taču vēl joprojām ir mazi. Augšana nedaudz paātrinājās, kad ielikām šos siltajā orhidārijā (gaisa mitrums kā veicinošs apstāklis). Taču līdz ziedēšanai vēl tālu. Tikpat ilgi pie mātes auga augoši keiki mums parasti ir jau kādu reizīti ziedējuši un krietni lielāki - skat. kaut vai augstāk bildēs redzamo piemēru.
Viens no šiem keiki pirmo reizi uzziedēja tikai 2015. gadā, otra ziedēšanu vēl gaidām, bet pieaugušā izmēru tie nav sasnieguši joprojām (2016.). Ja saknītes nekādi negrib paaugties, augšanu var stimulēt, to tiešā tuvumā uz kāta vai atsevišķa, podiņā iestiprināta balsta piestiprinot nedaudz sfagnas, ko regulāri mitrina un rūpīgi uzmana, lai neizraisītu puvi.
Atdalīšana. Parasti dara tā: nogriež kātu nedaudz zem keiki un jauno stādu stāda substrātā. Viens variants - ņemt substrātu, kas pārsvarā sastāv no sfagnas (skat. šeit), lai veicinātu sakņu veidošanos un augšanu. Kad stāds paaudzies un izveidojusies sakņu sistēma, to pavasarī vai vasarā pārstāda parastajā falenopšu substrātā (piem. vidēja/liela izmēra priežu mizu gabaliņi + vidēja/liela izmēra keramzīts) bez sfagnas vai ar nelielu sfagnas daudzumu. Ja paturēsiet sfagnā, gandrīz noteikti saskarsieties ar laistīšanas problēmām (šeit). Šī piezīme, protams, neattiecas uz spečukiem, kas pratīs sabalansēt laistīšanu jebkurā substrātā. Bet viņi jau šo arī nelasīs... Jāatzīst, ka mēs paši vienkāršas kopšanas labad praktiski visas "palodzes orhidejas" stādām tīrā keramzītā - hidrokultūrā. Tostarp arī falenopšu keiki, kad tādi gadās. Taču negribam visiem citiem uzspiest šo metodi, tāpēc... lemiet paši :)))
Cita metode: ja kāts ir pietiekami lokans, tad, tiklīdz keiki ir pietiekami liels, kātu noliec un nostiprina tā, lai bērnu varētu iestādīt atsevišķā podiņā, neatdalot no mātes auga. Šajā gadījumā "nabas saiti", t.i. kātu, pārgriež tikai tad, kad stāds saņēmies un saknītes apguvušas substrātu. Tik jāuzmana mātes auga stāvoklis, lai tam netiek pārāk nodarīts pāri. Un necentieties noliekt kātu, kamēr keiki vēl nav pietiekami paaudzies - lielai daļai falenopšu hibrīdu kāts liecot var nolūzt. Šādā gadījumā rīkojieties pēc pirmās metodes. Vēl varam piebilst, ka bieži vien falenopši veido keiki izmisuma situācijā, kad auga izdzīvošana ir apdraudēta un tas vēlas šādi turpināt sugu. Taču starp savvaļas falenopšiem ir arī sugas, kas ir īpaši čaklas uz keiki veidošanu jau "no dabas" (equestris, pallens u.c.). Un citas, kas to dara daudz retāk. Atpakaļ uz satura rādītāju Falenopšu jaunie dzinumi blakus mātes augam
1) Pirmais un, cik varam spriest no pašu redzētā, visbiežāk sastopamais iemesls - mātes augs jūtas slikti un šādi cenšas turpināt sugu vai izdzīvot. Bieži stādiņi veidojas pēc augšanas centra puves vai citādas zaudēšanas, pat tad, ja mātes augs praktiski aizgājis bojā. Augšanas centra puves iemesls parasti ir kopšanas kļūdas, visbiežāk - augšanas centrā palicis ūdens vēsā laikā un noslēgtā vidē bez ventilācijas. Tad, pārsvarā pēc reanimācijas pasākumiem, pie mātes auga mēdz parādīties stādiņš vai pat divi. Pieļaujam, ka pie vainas var būt arī citas kopšanas kļūdas (gadījumā, ja centrs tomēr vesels), strauja dzīves apstākļu maiņa, u.t.t.
2) Otrs iemesls: falenopsis beidzis augšanu. Tas attiecas uz veciem falenopšiem - ja ziedkāts izaug no augšanas centra, nevis no auga sāniem starp lapām un saknēm, tad falenopsis savu augšanu ir pabeidzis. Kādu laiku tas vēl var ziedēt, taču jaunas lapas vairs neveidosies. Toties šāds falenopsis var censties veidot stādiņus. Iespējams arī šāds variants - jaunā lapa veidojas caurules veidā, augšanas centrs tiek bloķēts un augam jāmeklē citi "ceļi", lai augtu tālāk. 3) Citi iemesli, par kuriem neko prātīgu nemācēsim pateikt. Piemēram, konkrētajam hibrīdam ģenētiski ir tendence uz stādu veidošanos... Vai arī pie vainas ir "ražotāju" izmantotā ķīmija vai kāds cits, mums nezināms iemesls. Ko nu tur skaldīt matus, būtiskākais ir konstatēt, vai augam nav kādu problēmu un šis nav 1. iemesls (skat. augstāk). Ko nu? Atdalīt vai atstāt, lūk kāds ir jautājums. Forumā, kurā mēs "tusējam", gandrīz visi atstājot - veidojoties kuplāks, smukāks cers un ieekonomējas vieta uz palodzes (ja jūs skārusi orhidejmānija, tad šis apstāklis ir īpaši svarīgs). Drošības pēc un sirdsmieram tomēr nopētiet kārtīgi mātes augu, it sevišķi augšanas centru (vai tomēr nav kāda problēma tur). Ja stāda veidošanai bijis 1. iemesls, bieži vien, stādam pieaugot, mātes augs aiziet bojā. Tātad galvenais ieteikums - uzmanīt un priecāties. Atpakaļ uz satura rādītāju
* Auklai jābūt "plastmasīgai" - tādai, kas nemaz neuzsūc ūdeni, citādi vietā, kur tā saskaras ar auga kakliņu vai saknēm, veidosies pastāvīgs slapjums, kas var izraisīt puvi vai sēnītes parādīšanos. Savukārt, ja izmantojat drātiņu, kas ir pat ērtāk, tai jābūt labi izolētai, lai nemaz nerūsētu arī pēc gada vai diviem... ** Izteiktas gaisa saknes atstājam gaisā. Savukārt tās, kuras ērti ielocās podiņā, tur arī ielocām. Neskatoties uz to, ka falenopšiem izmantojam ļoti vieglu substrātu (lielais keramzīts ar priežu mizām, lai mazinātu sakņu puves risku), laukā gāzās tikai divi. Līdz ar to arī viņu apakšējās saknes nebija neko spēcīgas (toties gaisa saknes ne pa jokam...). Vienu izdevās stabilizēt, vienkārši pārstādot, bet otrs spītīgi turpināja rāpties laukā. Tagad, šķiet, problēma ir atrisināta. P.S. Pārstādīts tika 27.10.2007. Dažas nedēļas pēc pārstādīšanas attēlos redzamajam falenopsism, kas jau kādu laiku bija snaudis un nebija domājis par ziedēšanu, sāka augt jauns ziedkāts! Lūk - apliecinājums (ar visu zilo striķīti ap kaklu):
Ja falenopsis nevis gāžas laukā no poda, bet gāž pašu podu apkārt, varat ielūkoties šeit. Atpakaļ uz satura rādītāju
Jauna saknīte:
Atpakaļ uz satura rādītāju
Kāpēc vispār jāzina, vai sakne aug? Nu, kaut vai tāpēc, ka, stāstot par laistīšanu, pārstādīšanu un citām ar jūsu orhideju saistītām manipulācijām, mēs šad tad pieminam, ka tas darāms (vai nē), kad aug saknes... Atpakaļ uz satura rādītāju
Iemesli tādai neražai var būt dažādi. Šeit uzskaitīsim mūsuprāt visizplatītākos. Daļu no tiem ir jūsu spēkos novērst, bet ar otru daļu... vienkārši jāsamierinās. Jau krāsu mainījušajiem pumpuriem gan palīdzēt nevar, tie vairs nebūs nekādi dzīvotāji. Taču dažkārt var novērst atlikušo pumpuru nomešanu. Tātad: * Augs samocīts transportējot vai veikalā, un tas, ko šobrīd ar nožēlu vērojat, ir sekas jau agrāk notikušām darbībām, ko mainīt vairs nekādi nevarat. Līdz ar to jautājums Ko darīt? atkrīt pats no sevis. Pozitīvais moments: varat mierināt sevi ar domu, ka jūs pie tā neesat vainīgs, vainīgi ir citi!!! Šis ir viens no samērā retajiem gadījumiem, kad tā arī ir. * Strauja dzīves apstākļu maiņa (temperatūra, mitrums, laistīšana, apgaismojums...). Parasti tas notiek, kad augs pārnests no veikala. Ko darīt? Neko tur vairs nepadarīsi. Bet nav arī ko pārāk pārdzīvot. Jau atvērušies ziedi vēl kādu laiciņu jūs priecēs. Un vispār - falenopsis ir dzīvelīgs augs, saņemsies, adaptēsies un nākamreiz ziedēs, ka prieks! Profilaksei: ja pērkat orhideju ziemā, lūdziet to veikalā kārtīgi iesaiņot ("nopakot"). Atnesot mājās, neizsaiņojiet uzreiz, bet ļaujiet kādu stundiņu pastāvēt iepakojumā, lai temperatūra tajā un ārpus tā izlīdzinās pamazām. * Falenopsis dabūjis caurvēju. Bet falenopši to nevar ciest! Ko darīt? Ja caurvējš augam ticis pie jums mājās, nevis veikalā, varat papūlēties to novērst, lai neciestu arī citi pumpuri. * Pārāk zems gaisa mitrums. Ko darīt? Tikai ne rasināt! Ja sīki ūdens pilieniņi sakrāsies augšanas centrā (vietā, no kuras nāk laukā jaunās lapiņas), un telpā būs pavēss vai arī ventilācija nepietiekama, no falenopša var nākties atvadīties ar rūgtumu sirdī. Uz jautājumu "Ko tad lai dara?" atbildi varat meklēt šeit. * Trūkst gaismas. Falenopši spēj iztikt ar salīdzinoši (ar cimbīdijām vai zigopetāliem, piemēram) nelielu gaismas daudzumu, taču ziedēšanas ierosināšana un pumpuru veidošana kā reiz` ir tas laiks, kad labāk viņiem sagādāt gaišāku vietu. Citādi mēdz gan pumpuri neatvērties, gan nedaudz kroplīgi vai izmēros mazāki ziedi veidoties. Ko darīt? - Risinājums Nr. 1: ja ir ziema, novietot augu uz pēc iespējas gaišākas palodzes, var arī tiešā saulē, un pēc iespējas tuvāk logam, taču tā, lai tas neskartos pie stikla (ziemā tas ir īpaši svarīgi, citādi var apsaldēt lapas). Vasarā un uz dienvidu loga gan nepieciešams noēnojums. Metode neder, ja falenopsis jau stāv uz visgaišākās jūsu dzīvokļa palodzes, un gaismas tomēr nepietiek. Tādā gadījumā skat. risinājumu Nr. 2 vai Nr.3. - Risinājums Nr. 2 - mākslīgais apgaismojums. Speciālas lampas ar augiem piemērotu spektru. Par šo jautājumu varat palasīt ŠEIT. - Risinājums Nr.3 - atstāt visu kā ir. Nu labi nesauksim to par risinājumu. Vienkārši jūsu dzīvoklis ir tāds, kāds tas ir, un ne vienmēr ne visiem ir iespēja uzstādīt augu lampas. Un varbūt jūs mīlat orhidejas, taču nevēlaties savu māju pārvērst augu mājā. A ziedus ta gribas, neskatoties uz apkārt valdošo tumsību! Nu ko lai dara... vai mēs tāpēc raudājām? Nē, vienkārši gaidījām, ka nākamreiz falenopsis uzziedēs vasarā (vienlaikus īstenojot 1. risinājumā ierosināto)... Ja pie jums ir diezgan tumšs, izvēlieties orhidejas, kas to spēj paciest. Un falenopši kā reiz` ir viena no tādām sugām (nepārspīlējot ar to tumsu, protams). Otra pie mums izplatītākā ir pafiopedilas (Venēras kurpītes), kas spēj augt vēl tumšākos apstākļos nekā falenopši. "Tumšāks" gan nenozīmē pavisam bez gaismas! Mūsuprāt, ja mājoklī ir standarta izmēra logi (nevis milzīgas stiklotas vitrīnas) un nav speciālā augu papildapgaismojuma, orhidejas tomēr būtu jānovieto uz palodzes, nevis uz galda istabas vidū 3m no loga vai uz naktsskapīša guļamistabas tumšākajā stūrī. * Falenopsis dabūjis aukstumu. Ko darīt? Vairs jau neko. Ceriet, ka nenobirs visi pumpuri un ziedi, nesavītīs lapas un nebūs kādu nopietnāku bojājumu. Un gaidiet nākamo ziedēšanu - gan jau paveiksies vairāk. Ja pārāk auksts ir jūsu dzīvoklī, tad gan viss jūsu rokās. Falenopši temperatūras panesamības ziņā ir līdzīgi mums, un, ja tiem salst, tad droši vien arī jūs pats (-i) staigājat piecos džemperos. Neesiet sadomazohists - pastipriniet apkuri. * Pārāk sauss substrāts. No pieredzes varam teikt, ka, lai cik absurdi tas neizklausītos, šis iemesls gadās reti. Pārsvarā savus augus mums ir tendence pārlaistīt. Ko darīt? Tas katram tāpat skaidrs: mērcēt nedaudz biežāk un vairāk. Sāciet ar "nedaudz". Uzmanību: ja saknes sabojātas no sausuma, to izturība samazinās un sekojošas pārlaistīšanas rezultātā var sākties puve. Kārtīgi izmērcējiet un gaidiet, līdz substrāts atkal kļūst sauss, tikai tad mērcējiet no jauna. Un kontrolējiet sakņu stāvokli (Labi, ka ir caurspīdīgie podiņi!). Jūs gaida problēmas, ja starp falenopša saknēm slēpjas sfagnas kumšķis. Rezultātā augs var "kalst no pārlaistīšanas". T.i., no pastāvīgas sakņu saskares ar organisku substrātu, kas piesātināts ar ūdeni, daļa sakņu nopūst, atlikušās nespēj augu pietiekami padzirdīt un tas pamazām kalst nost. Un, jo vairāk laista, jo vairāk kalst - kalst un pūst vienlaikus. Brrrr. * Sakņu sistēma nobojāta tik ļoti, ka augam vairs nav dukas visus pumpurus izplaucēt. Ko darīt? Skat. iepriekšējo punktu. Ja tas jau noticis, pārstādīt augu labi drenējošā substrātā (priežu mizas + keramzīts, piemēram), atbrīvojoties no visa sapuvušā un nokaltušā. Skatoties pēc apstākļiem, ja augs ir pamatīgi novājināts, nogriezt arī ziedkātu, lai neatņemtu orhidejai pēdējos spēkus. Par ziediem varat censties papriecāties arī vāzītē... * Augs pārstādīts ziedēšanas laikā. Tas nenozīmē, ka pumpuriem ir obligāti jānobirst, bet... diemžēl visbiežāk notiek tieši tā. Ko darīt? Ja jau pārstādījāt ziedēšanas laikā, tad, jādomā, tam ir bijis nopietns iemesls un auga dzīvība kā tāda ir bijusi apdraudēta. No laba prāta jau neviens ziedošu falenopsi nepārstāda (cerams, ka arī jūs nē). Tātad, ja jāizvēlas starp auga dzīvību un pašreizējo ziedēšanu, tad mēs, piemēram, izvēlamies dzīvību. Tas, ka jums ir bijusi pacietība aizlasīties līdz šai vietai, varētu nozīmēt, ka visdrīzāk jūs arī izvēlaties to pašu. Ar šo cēlo domu tad arī gaidiet, kad augs saņemsies un ziedēs no jauna. Lai veicas! Atpakaļ uz satura rādītāju Gala "pumpurs" uz falenopša ziedkāta
Lapas vīst... Nav labi!
Pēdējā laikā vai ik pārdienas kāds par to jautā, tāpēc uz ātru roku centīsimies apkopot šādu tādu pieredzi par lapu vīšanu. Pats galvenais - ja orhidejai, kurai no dabas lapas ir stīvas, tās sāk kļūt ļenganas, mums tas kalpo par trauksmes signālu, ko nedrīkst atstāt bez uzmanības!
Kāpēc izvēlējāmies tik traģisku piemēru? Tikai tāpēc, lai uzskatāmi nodemonstrētu: ja vēlaties savu augu redzēt dzīvu, rosīties (ar to mēs nedomājam laistīšanas pastiprināšanu, bet gan interesēšanos, kas īsti nav kārtībā) būtu jāsāk krietni agrāk, nenovedot viņu līdz šādai nožēlojamai kondīcijai... 2) Variants līdzīgs iepriekšējam, augs palicis bez saknēm, taču par laimi nav arī puves. Ja augs zaudējis gandrīz visas saknes (iespējamos iemeslus šoreiz neuzskaitīsim) un nespēj sevi padzirdīt, tas saprotamu iemeslu dēļ pavisam elementāri vīst no šķidruma trūkuma. Varat laistīt cik uziet, ja saknes gandrīz pilnībā nokaltušas, laistīšana var izraistīt tikai to palieku pūšanu. Savukārt, ja sakņu vairs nav vispār, tad nav arī ko laistīt. Šādā situācijā, gluži kā iepriekšējā punktā, ja augs ir podā, velkam laukā, nogriežam visu nokaltušo. Lapu rehidratācijai un jaunu saknīšu augšanas izprovocēšanai mēs personīgi izmantojam "maisiņa metodi" vai "sfagnas zariņa metodi". Vispār par orhidejām, kas palikušas bez saknēm, nedaudz jau rakstījām šeit. 3) Ūdens bijis iestāvējies augšanas centrā (no smidzināšanas vai nejauši iepilējis...), sākusies augšanas centra puve. Šādā gadījumā pūšana un vīšana (mēs to saucam par "slapjo vītumu") un pēc tam - lapu nokrišana parasti sākas ar jaunākajām (t.i. augstākajām) lapām. Zāles.. ārstēšana var izrādīties letāla, taču neko darīt: mēs grieztu ar dezinficētu asu nazi (skalpeli) nost un laukā visu, kas sapuvis, līdz pat veseliem audiem. Brūci dezinficētu ar kanēli vai aktīvo ogli. Ja nav manāma sakņu puve - nepārstādītu. Gaidītu, vai izdzīvos - varbūt dos kādu sānu dzinumu un apskādētā auga vietā izaugs jauns stādiņš. Katrā ziņā, augšanas centra zaudēšana neļauj falenopsim turpināt augšanu, taču ziedēt no atlikušās auga daļas starp lapām tas var joprojām. Lūk, viens tāds malacis:
4) Par maz laistīts. It kā visloģiskākais iemesls vīšanai, taču praksē (vismaz, cik mēs esam redzējuši) paradoksālā kārtā falenopšiem izplatīts mazāk nekā pirmais, t.i. pārlaistīšana. Falenopšiem parasti ūdens trūkuma gadījumā pirmās vīst vecākās, t.i. zemākās lapas. Saknītes lielākajā daļā izkaltušas, gaisa saknes, ja tādas ir, kalst. Risinājums - laistīt nedaudz biežāk. Bet tikai tad, kad substrāts + - sauss, jo iekaltētās vai sakaltušās saknes īpaši uzņēmīgas pret puvi un sēnēm un, ja pēc iekaltēšanas laistīsiet par biežu, variants Nr. 1 iestāsies ļoti ātri. Tāpēc, ja nokaltis ļoti daudz sakņu, parasti pārstādām, atbrīvojot no visām nokaltušajām daļām. Kad sakne ir nokaltusi, tā nevis vienkārši sarāvusies, bet sačākstējusi kā papīrs, vai arī sačervelējusies pavisam kā striķītis un ir galīgi sausa. Ja saknīte nav sakaltusi pilnībā, tā vēl var atdzīvoties un veidot sānu atzarus vai pat turpināties no galiņa. Ja pēc normālas laistīšanas atsākšanas lapas neatgūst tonusu, ĻOTI UZMANĪGI izmantojam "maisiņa metodi" vai "medus ūdens metodi". Ja atilcis maz vai nemaz sakņu, izmantojam "sfagnas zariņu metodi". Ja tas notiek regulāri - mēs vai nu mainītu laistīšanas režīmu, vai arī pamainītu substrātu, ņemot tādu, kas aiztur nedaudz vairāk mitruma (atkarībā no orhidejas sugas), taču joprojām ļauj saknēm elpot (ļoti svarīgi!). Un apsvērtu, vai šo orhideju uzmanīgi nepārcelt uz hidrokultūru. Pie sausuma vainīga var būt vienkārši sekojošo apstākļu nesabalansēšana: laistīšanas biežums un daudzums, gaisa mitrums un temperatūra, substrāta sastāvs un stāvoklis, podiņa veids un visbeidzot - konkrētās orhidejas prasības. Par visu šo lietu, kas izklausās sarežģīta, bet patiesībā prasa tikai izvērtēt situāciju, kā arī par to, cik bieži orhideju laistīt, varat palasīt šeit. 5) Iemesls radniecīgs iepriekšējam, tikai šim ir sezonāls raksturs. Augs novietots pārāk karstā vai pat saulainā vietā, viss mitrums iztvaiko ātrāk nekā spējat laistīt, vai arī saknes izsutinās, vai arī lapas vīst no tiešas karstuma un saules iedarbības. Ko darīt? Nedaudz noēnojiet augu vai novietojiet vēsākā vietā, taču ne tumsā. Labāk radikālas izmaiņas neveikt - dažkārt pietiks, ja paliksiet augu kādus 10-20 cm tālāk no loga vai aizliksiet aiz citiem augiem. Raugieties, lai substrāts nepārkalstu - ja sauss, tad jālaista. Vēl viens radniecīgs iemesls - pārāk sauss gaiss. Skat. par mitrāka gaisa nodrošināšanu dzīvokļa apstākļos. 6) Smidzināšana. Paradoksāli, bet smidzināšanas dēļ palielinās iztvaikošana un lapas zaudē vairāk ūdens, nekā nesmidzinot. Vismaz tā mums lietu kārtību ir skaidrojuši pieredzējušāki orhidejmīļi, un mēs sliecamies viņiem ticēt. Bez tam, smidzināšanas rezultātā augšanas centrā un lapu padusītēs mēdz uzkrāties ūdens un, ja telpā nav pietiekami silts un / vai ir nepietiekama vēdināšana, tas var izraisīt augšanas centra vai auga kakliņa puvi. Zinām jau, zinām, ka esam to rakstījuši un ne vienu reizi vien, taču atkārtošana esot zināšanu māte. Ko darīt? Nesmidzināt falenopšus, citādi riskējam nodarīt vairāk ļaunuma, nekā labuma! Īstenībā daļa orhidejmīļu attiecīgos apstākļos gan smidzina, taču, lai šos apstākļus izvērtētu pareizi, nepieciešama pieredze. Un šie "stāstiņi" tiek rakstīti orhidejmīļiem-iesācējiem, kuriem šādas pieredzes nav. Pēc tam jau katram savas metodes... 7) Piemetusies kāda slimība (sēne, baktērija u.t.t.). Tad vīst var sākt no jebkurienes. Bieži vien tā ir "slapjā vīšana" - lapas sakrītas un it kā vīst, taču vienlaikus ir sajūta, ka tās pilnas ar šķidrumu. Izskatās, it kā falenopsim būtu piemeties celulīts :)))) Zāles - pēc apstākļiem un atkarībā no slimības. Nedaudz par orhideju slimībām šeit un te. Lūk, savukārt, labs ārējs resurss par orhideju kaitēm un kaitēkļiem.
8) Iemesls nezināms, un visbiežāk tāds arī paliek... Taču, ja jums kas prātā - rakstiet, pievienošu. Ir arī gadījumi, kad lapas nodzeltē un nokalst, bet nesavīst, t.i. nekļūst mīkstas un sašļukušas: 9) Augu apsēduši kaitēkļi (parasti - sūcēja-dūrēja tipa) - pūkainās vai parastās bruņutis... arī tīklērces. No tīklērcēm lapas mēdz bez redzama iemesla kalst no maliņām un gala, malas dzeltē, paskatoties pret gaismu, redzami postījumi, bet pamatīgi ieskatoties - arī paši postītāji. Dažkārt lapas apakšpusē parādās tādi kā tumšsarkani krikumi, kas nenāk nost. Vienam no mūsu falenopšiem regulāri, kā tikai parādās jauna lapiņa, vecākā sāka no malām dzeltēt un kļūt grumbaini plāna, pakāpeniski kļuva arvien sausāka, tad - sāka dzeltēt visa un visbeidzot, galīgi dzeltena un sausa, krita nost. Bijām gan skatījušies, vai nav kādu kaitēkļu, bet sīkās nelietes tīklērces saskatījām tikai pēc ceturtās šādi zaudētās lapas. Nebija nekādu tīklu, tikai pašas neradības. Un ļoooti sīciņas. Lūk, kā tas izskatās: maliņas, kā arī sarkanais aplikums (uz kāda cita auga):
Neesam redzējuši falenopšiem laputis, taču tās periodiski uzbrūk dažiem citiem mūsu telpaugiem, pāsvarā - jaunajām, mīkstajām lapiņām, kas tad sačervelējas un nokalst. Par visām šīm nešķīstībām tuvāk šeit, šeit un te. 10) Pavisam dabisks iemesls - vecums. Jā, nekas nav mūžīgs, arī mūsu falenopšu lapas... Laiku pa laikam vecākā no tām palēnām kļūst dzeltena (vai, falenopšiem ar rozā, violetiem, sarkaniem ziediem - sarkanīga), sakalst un nokrīt. Vai viegli noņemas. Tas neietekmē pārējo augu. Un vienā reizē parasti "noveco" tikai viena lapa. Nu, labi, ja lapu ir daudz, gadās arī, ka divas - viena pēc otras un parasti tad, ja tās ir pašas vecākās lapiņas, kas augam bijušas vēl kā stādiņam - tās ir mazākas par citām. 11) Falenopsim trūkst kādu barības vielu. Visbiežāk šajā gadījumā arī augšana apstājas. Vai arī cik jaunu lapu parādās, tik veco aiziet bojā, un rezultātā augs nepalielinās. Uh, pamainīt mēslojumu, taču nepārspīlēt ar devām. P.S. Šādai parādībai, iespējams, ir arī cits iemesls... Atpakaļ uz satura rādītāju Ja ūdens iekļuvis augšanas centrā...
N-tās reizes esam pieminējuši, ka nevajadzētu ļaut ūdenim palikt falenopšu augšanas centrā (tur, no kurienes nāk laukā jaunās lapiņas). Pie noteiktiem apstākļiem (ja telpā ir vēss, trūkst ventilācijas...) tas var izraisīt augšanas centra puvi un visa auga bojāeju.
Nu parādījušies arī "palodzes" hibrīdi ar svītrainām lapām:  Atpakaļ uz satura rādītāju
Atpakaļ uz satura rādītāju Kad melnē jaunās saknītes...
Ik pa laikam, galvenokārt - ziemā kāds falenopšumīlis mums vaicā, kādēļ viņa puķei melnē jaunās saknītes, kas tikko sākušas nākt laukā. Tās pārvēršas melnos pauguriņos, tādās kā pumpās un pārstāj augt. Jaunā lapa caurules veidā
Reti, taču gadās, ka jaunās lapas malas ir saaugušas kopā, veidojot tādu kā cauruli. Šādi augšanas centrs tiek bloķēts un augam jāmeklē citi "ceļi", lai augtu tālāk. Iemeslu nezinām. Iespējams, ka kāda ģenētiska kļūme...
Arī mums ir kāds vecs "palodzes" hibrīds, kas izveidoja caurules formas lapu. Nolēmām to nepārgriezt, bet paskatīties, kas notiks tālāk. Jaunas lapas no meristēmām, kas atrodas augšanas centrā, vairs nevarēja veidoties, jo tām ceļš bija "bloķēts", tādēļ izveidojās sānu dzinums. Šis dzinums izvietots diezgan augstu uz auga un atgādina zaru. Pāris gadus mātes augs turpina veidot ziedkātus un dzīvot, taču vairs neaug lielāks, savukārt dzinums gan aug, gan zied. Pēc tam, kad dzinums jau sasniedzis pieauguša falenopša izmērus, mātes augs pamazām atmirst. Atpakaļ uz satura rādītāju Vēl šis tas par falenopšu kopšanu, ko nav par skādi kārtējo reizi atgādināt
- Viņiem nepieciešams mitrs gaiss, taču smidzinot ūdens var iekļūt augšanas centrā - vietā, kur nāk laukā jaunās lapiņas. Pie nelabvēlīgas apstākļu sakritības, piemēram, ja piedevām telpā ir pavēss un / vai nav pietiekamas gaisa apmaiņas (ventilācijas), var sākties augšanas centra puve, kuras rezultātā augs mēdz iet bojā. Tādēļ savējos nesmidzinām, vien šad un tad notīrām lapas ar mitu lupatiņu un galvenais - cenšamies viņiem sagādāt gana mitru gaisu. Tā kā mūsējie aug hidrokultūrā, tas notiek pats no sevis, taču agrāk gaisa mitruma celšanai turējām orhidejas uz ūdens šālēm. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
