Gaisma

Novembris - marts:  vislabāk ir, ja augs saņem 2-4 stundas tiešas saules.

Aprīlis - oktobris: novietot augu ārā, ēnā, līdzko nakts temperatūra vairs nenolaižas zem 15°C. Sargāt no tiešas saules plkst. 11-15, jo tā var apdedzināt lapas.

Laistīšana

Zigopetāli ir jutīgi pret puvi, īpaši ziemā. Kad gaisa temperatūra ir zema, ļaujiet substrātam pilnībā izžūt starp 2 laistīšanas reizēm.

Temperatūra

Vasaras dienā augs spēj izturēt arī lielāku karstumu, ja vien naktī gaiss ir vēsāks un ja naktī ir augsts gaisa mitrums. Zigopetālam pastāvīgi nepieciešama laba ventilācija, bet īpaši svarīga tā ir karstā laikā. Tāpēc ir ļoti ieteicams novietot augu ārā, tiklīdz vairs nav gaidāmas salnas, lai tas vasaru pavadītu bez raizēm. Vēsais laiks pavasarī un rudenī palīdz arī ierosināt ziedēšanu.

Mēslošana

Aktīvas augšanas laikā (kad attīstās lapas, saknes vai ziedi), mēslojiet katrā laistīšanas reizē ar mēslojumu zaļajiem augiem, ņemot 1/4 vai 1/2 devas (par mēslojuma devām skat. ŠEIT). Nemēslojiet, kad augs neaug.

Sīkāk par orhideju mēslošanu lasiet ŠEIT.

Pavasaris = jaunu tuberīdiju parādīšanās, ziedēšana, jaunu sakņu parādīšanās.

Vasara = tuberīdiju nobriešana.

Rudens = jaunu tuberīdiju parādīšanās, ziedēšana, jaunu sakņu parādīšanās.

Ziema = tuberīdiju nobriešana.

Pārstāda, kad zigopetālam podiņā kļūst par šauru. Pārstādīt tad, kad parādās jaunas saknītes (pēc ziedēšanas).

Zigopetālam patīk labi drenējošs, taču salīdzinoši smagāks substrāts nekā daudzām citām orhidejām. Speciālā "orhideju augsne", ko var nopirkt dažos veikalos, šīm orhidejām tiešām ir ļoti labi piemērota (atšķirībā no vairuma citu orhideju - EB), der arī sīki priežu mizas gabaliņi.

Podu izvēlieties pietiekami lielu, lai tajā satilptu zigopetāla daudzie jaunie dzinumi, taču nevajag arī ar lielumu pārspīlēt.

Ziedēšanas ierosināšana

Ziedēšanu ierosina nakts temperatūras pazemināšanās (vairākas nedēļas ilgi tai jābūt par 5-10 grādiem zemākai nekā dienā, līdz parādās ziedkāti) vienlaikus ar laistīšanas samazināšanu.

Botāniskie zigopetāli parasti zied rudenī, pēc nelielas atpūtas septembrī-oktobrī, kad jāpārtrauc mēslošana, retāk jālaista un jāpalielina gaisma. Laistīšanas apjomus pamazām atjauno, kad augs atkal kļūst aktīvs un veidojas jauni tuberīdiji, kas augot ziedēs. Ja augs ziedēt nesāk, iespējams, esat par ātru atsākuši laistīšanu.

Augi, kas nesaņem pietiekami daudz gaismas, var atteikties ziedēt pat tad, ja saknes un lapas attīstās labi.

• Tiek uzskatīts, ka zigopetāli ir grūti augzējami dzīvoklī, jo tiem nepieciešams salīdzinoši daudz gaismas, kā arī zema nakts temperatūra. Taču to audzēšana ir ļoti vienkārša, ja jums ir kāda labi gaiša istaba, kas ziemā tiek mazāk apkurināta, kā arī dārzs vai balkons, kur augs var pavadīt vasaru.

• Neslapiniet zigopetāla lapas - tas noved pie nelielu, neestētisku melnu plankumiņu viedošanās.

• Zigopetāli ir ļoti jutīgi pret puvi (fuzarioze). Tādēļ jāuzmanās, lai neiestādītu tuberīdijus pārāk dziļi substrātā, lai tuberīdiju lejasdaļa varētu ātri nožūt. Augam apkārt visu gadu nepieciešams viegls vējiņš. Centieties tam sagādāt arī vēsas naktis (15°C) un pietiekamu apgaismojumu, lai uzturētu to pie labas veselības. Ja atklājat, ka tuberīdiji nomelnē vai kļūst mīksti, reaģējiet nekavējoties, izgriežot skartās vietas (rūpīgi sterilizējiet instrumentus, podiņus, u.t.t.). Veiciet sistēmisku pretsēnīšu apstrādi un pārstādiet augu jaunā substrātā.

• Ja substrāts pilnībā izžūst, lapu gali var nomelnēt. Ja gatavojaties pāriet uz sausāku režīmu, neaizmirstiet pirms tam kārtīgi izskalot substrātu, lai tajā nepaliktu sāļu nogulsnes.

No audzētāju pieredzes

• Ja jums nav istabas, kas ziemā tiktu mazāk apkurināta, izmantojiet dabiskās temperatūras svārstības jūsu dzīvoklī: novietojiet zigopetālu pavisam tuvu logam, un tur naktī būs aukstāks, bet dienā, kad spīdēs saule, siltāks.

• Ja zigopetāls saņem pietiekami daudz gaismas, tā lapas ir gaiši zaļas, gandrīz dzeltenas. Ja lapas ir tumši zaļas un augs nezied, pakāpeniski pārvietojiet to uz gaišāku vietu.

• Ir ieteicams novietot zigopetālu dārzā, tiklīdz naktīs vairs nedraud salnas. Taču auga maigās lapas ir jāaizsargā pret kailgliemežiem un citiem pārāk kāriem dārza iemītniekiem. Tātad podus nevajadzētu novietot uz zemes. Mīkstmiešu rāpšanos uz galda vai stalažiņas iespējams novērst, katru mēbeles kāju ievietojot spainī ar ūdeni.

• Paņēmiens, ko ieteica Papy: vecs tuberīdijs, ja to novieto pudelē uz sūnas, ātri vien veido jaunu dzinumu. Tā kā jaunie dzinumi ļoti baidās no pārlaistīšanas, iesaku pēc tam to pārstādīt kokosa šķiedrās līdz pirmajam pavasarim, pēc tam - pārstādīt normālā substrātā. Lai gan zigopetālam principā ir resnas saknes, labāks rezultāts sasniedzams ar sīka izmēra priedes mizas gabaliņu kompostu.

• Vēl kāds padoms saistībā ar botāniskajiem zigopetāliem: audzēšana kompostā, kura pamatā ir korķkoka miza un perlīts.